“Vieta, kur satikties. Ar tevi, sevi un to sirmo kundzi uz soliņa. Es biju te vakar – tā nesteidzīgi un nedaudz mūžīgi. Es biju te todien, kad ļoti sāpēja un nebija citur kur iet. Bija nedaudz piesalis, un soliņš likās par zemu, bet tobrīd arī tas bija pilnīgi gana. Es nācu te sērot par gulbju pāri, kas skumīgi izdzied savu ikdienas dziesmu man nesaprotamā valodā, un vienu brīdi pat šķita, ka esmu daļa no tiem.
Tik daudzi skati mijas un atkal pēc brīža slīd tālāk. Kas ir šī savādā vieta pilsētas centrā? Domas un nejauši izteikti vārdi klejo, krāsaini stāsti uz brīdi piestāj, bet nepaliek ilgāk par mirkli.
Es biju te vakar un zinu, ka atnākšu atkal rīt. Tad redzēs, cik sauļu pa vidu paspēs norietēt un cik mārpuķīšu no jauna galviņas cels. Es atkal šeit atgriezīšos, lai satiktu tevi, sevi un to sirmo kundzi uz soliņa,” raksta Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 3.kursa audzēkne Irbe pēc iedvesmas stundas Maija parkā.
Nebeidzamajā ikdienas skrējienā piestāt, pavērties apkārt, ievilkt krūtīs malku svaiga, spirdzinoša gaisa, ieklausīties ūdens, bišu un putnu tērzēšanā, pamielot acis ar zaļā, dzeltenā, baltā un pelēkā spožumu, ļauties saules maigi trauslajam pieskārienam un sajust… sevi. Tā bija iedvesmas stunda pirms radoša darba latviešu valodā.
Radošos darbus var izlasīt šeit.
