07. 10. 1936. – 09. 02. 2023.
Balti sniegotā februārī pa zvaigžņotu mūžības ceļu aizgāja Līga Priedīte.
Skolotāja. Kordiriģente. Personība. Cilvēks, bez kura Cēsu un Latvijas kultūras, izglītības, kormūzikas dzīve būtu nepilnīga.
Skolotājas Līgas Priedītes dzīves sākumzvaigznīte iemirdzējās Valmieras pusē, bet turpmākais mācību, darba un dzīves mūžs nesaraujami saistīts ar Cēsīm un Raunu. Mācības Cēsu 2.pamatskolā, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā. Pēc studijām Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģentu nodaļā pie Teodora Kalniņa Līga atgriezās Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā – nu jau kā pilntiesīga pedagoģe, vienlaikus pārvarot satraukumu – būt līdzvērtīgai ar saviem kādreizējiem pedagogiem.
Līgas Priedītes pedagoģiskā darba virsvērtība bija atziņa, ka skolotājs un audzēknis ir viens vesels – no savas puses nododot audzēkņiem prasmes un zināšanas, pretim saņemot audzēkņu ierosmi. Tieši tāpēc skolotājas un Mūzikas vidusskolas dzīve ir nesaraujami savijusies sešdesmit trīs gadu garumā, līdz pat Mūžības gaismas staram.
Daudzus gadus Līga Priedīte vadīja Cēsu Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļu, izaudzināja un izskoloja neskaitāmus jaunos kordiriģentus, kordziedātājus, mūziķus, radošas personības, sava dzīves ceļa gājējus, lai laiku pa laikam sastaptos kopkorī, Dziesmu svētku gājienā vai “koru karos”, vai vienkārši ikdienas solī, un katram no viņiem ir Skolotājas prasīgumā un darba mīlestībā līdzi dotais dzīves padoms.
Ne tik daudziem ir zināms, ka Cēsu Tautas kora “Beverīna” slavu kaldināja divi diriģenti – Imants Kokars un Līga Priedīte. Pieredze, zināšanas, mūžīgā enerģijas dzirksts rosināja L. Priedīti darboties, neapstāties, vairot un stiprināt dziesmas mīlestību un dziesmas tradīciju. Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas koris, vīru koris “Cēsis”, jauktais koris “Tikko”, senioru koris “Ābele” – kolektīvi, kas ir skolotājas un diriģentes Līgas Priedītes profesionālā un sirdsprieka mūžīgie liecinieki.
Skolotājas Līgas Priedītes allaž možo un sportisko garu rosinājis jaunības vaļasprieks basketbols, bet Latvijas un savas zemes mīlestībā sirdi sildīja lauku sēta Raunas pusē, skaistās Vidzemes ainavas. Varbūt tieši tāpēc skolotāja spēku guva tik iemīļotajās latviešu tautas dziesmās, kur bēdu lika zem akmeņa, Dziesmu svētku estrādē klausījās, kā dimd Rīga vai meklēja, kurā ozola zarā sēd krauklītis ar zelta kokli rociņā, latviskās dvēseles kodolu meklējot “Pūt vējiņi” … Rāmie rīti lauku pļavās un vakara saulrieti atbalsojās Jāņa Ivanova vokalīzēs…
Skolotāja Priedīte mūžam mācījās, izzināja un apguva jauno, lai varētu būt kopā ar jauniešiem, lai izjustu gandarījumu un prieku, savu piederību Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolas saimei, pacelt rokas diriģenta žestam. Pirms gada, skolotājas dzīves jubilejā, viņai diriģējot skolas kora izpildīto Alfrēda Kalniņa “Dziedot dzimu”, prieka laimes un cieņas atspulgs ielija gan skolotājas, gan audzēkņu, gan pedagogu sirdīs.
Skolotāja, diriģente Līga Priedīte debesu zvaigžņu kopkorī sastapsies ar savas dzīves mīlestību, komponistu Valteru Kaminski, un skanēs himna viņas mūžam.
Mūžu mūžos būs dziesma…
Un mūžam Dziesmu svētkos
Nāks meitene baltās zeķēs…
Mīlēta un cienīta Skolotāja paliks Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas vēsturē un dzīvos savos audzēkņos.
Paldies, Skolotāj, par mums veltīto mūžu!
Atvadoties no diriģentes Līgas Priedītes:
DZIEDOT DZIMU, DZIEDOT AUGU A.Kalniņš
BĒDU MANU, LIELU BĒDU V.Kaminskis
