Svētdien, 13. oktobrī, plkst. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā skanēs koncertprogramma ‘’Senatnes balss’’, ko atskaņos Artis Sīmanis (saksofons) un Lelde Krastiņa (ērģeles).
Koncertā satiksies senais ar mūsdienīgo, viens no senākajiem mūzikas instrumentiem – ērģeles – skanēs duetā ar saksofonu, kas radies vien 19. gadsimta vidū. Repertuārā iekļauta 20. un 21. gadsimta mūzika, vairāku skaņdarbu pamatā ir sens mūzikas materiāls, kas atklāts ar mūsdienīgiem izteiksmes līdzekļiem.
Programmas centrā ir pirmatskaņojums – Mārītes Dombrovskas (Lodziņas) skaņdarbs saksofonam un ērģelēm ‘’Senatnes balss’’, kurš nule kā godalgots starptautiskā kompozīciju konkursā. Šis konkurss ir daļa no lielāka starptautiska projekta ‘’Hansa Organ Projekt’’, kur kopā ar zviedru, poļu un vācu kolēģiem iesaistījusies arī Cēsu pašvaldība. Pasākuma kulminācija plānota nākamā gada vasarā Visbijā, Starptautiskajās Hanzas dienās, kuru ietvaros notiks plašs ērģeļmūzikas festivāls.
Pati komponiste savu jauno opusu raksturo šādi: “Rakstot skaņdarbu ‘’Senatnes balss’’, esmu domājusi par mūsu tautas likteņgaitām vēstures līkločos. Balss, kas nāk no tālas senatnes, ieskanas ganu stabuļu melodijās, luteriskajā korālī un latviešu tautasdziesmā ‘’Ej, saulīte, drīz pie Dieva’’. Vijoties cauri gadsimtiem, senatnes balss ir spējusi saglabāt savu skaidrību un pirmatnējo skaistumu’’. Ar šo kompozīciju tematiski sasaucas arī Helmera Pavasara “Fantāzija “Karavīri bēdājās”” un zviedru autora Nilsa Lindberga skaņdarbs ‘’Visa efter Torn Erik’’, kura pamatā ir sena zviedru tautas melodija.
Programmā iekļauta arī itāļu komponista Grimoaldo Makijas “Katedrāles svīta’’, Ērika Ešenvalda “Laudate Dominum” un šī gada jubilāra Riharda Dubras skaņu glezna ‘’Mūžīgo pakalnu ilgošanās’’. Komponists par šo darbu stāsta: “Rakstot mūziku, visbiežāk man gribas apturēt kādu konkrētu mirkli un palūkoties uz to it kā ar palielināmo stiklu. Izrādās, ka tik mazā vērtībā var būt tik daudz un parasti tas mums paslīd garām. No visas daudzveidības parasti izvēlos to, kas saista neatvairāmi – gaisma, skatiens, pieskāriens, ilgas, mūžība…”
Artis Sīmanis absolvējis Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas konservatorijas profesora Andreja Boļšijanova saksofona klasi (1986), ieguvis Solista diplomu Dānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas profesora Jorgena Boves saksofona klasē (1994), 1995. gadā saņēmis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). Papildinājis prasmes pie Žana-Pjēra Baralioli Ecole Nationale de Musique Parīzē, Kristera Džonsona Stokholmas Karaliskajā Mūzikas augstskolā, Johannesa Ernsta Berlīnes Mākslu augstskolā un Johana van der Lindena Utrehtas Mūzikas augstskolā.
No 2007. līdz 2017. gadam Artis Sīmanis bija JVLMA rektors. Pašlaik turpina darbu kā saksofona klases profesors un ir pedagogs arī jaunākiem audzēkņiem Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Artis Sīmanis ir Rīgas Saksofonu kvarteta izveidotājs (1992) un darbojies tajā līdz 2022. gadam. Kopā ar kvartetu koncertējis ne tikai Latvijā, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Ķīnā, ASV, Francijā, Horvātijā, Slovēnijā, Rumānijā, Bulgārijā, Itālijā, Izraēlā, Armēnijā, Kazahstānā, Maķedonijā, Kosovā, Bosnijā-Hercogovinā, Baltkrievijā, Uzbekistānā un Indijā. Artis ir arī starptautiskā saksofonmūzikas festivāla Saxophonia iniciators un mākslinieciskais vadītājs. Par saksofonmūzikas popularizēšanu 2010. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Savukārt par kultūras saišu stiprināšanu ar Franciju 2016. gadā saņēmis
Lelde Krastiņa ir Cēsu Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagoģe, absolvējusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju klavieru (prof. Ventis Zilberts) un ērģeļu (prof. Larisa Bulava) specialitātēs. Viņas darbība vērsta uz ērģeļmūzikas tradīciju tālāku kopšanu un attīstīšanu Cēsīs. 1987. gadā dibināta ērģeļklase mūzikas vidusskolā, no 2001. gada tiek rīkoti starptautiskie Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāli, ik vasaru notiek ērģeļmūzikas koncerti Sv. Jāņa baznīcā. Lelde vadījusi arī Cēsu baznīcas ievērojamo Walcker firmas ērģeļu restaurācijas projektu. Mūziķe sniegusi koncertus Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā, Dānijā. Producējusi mūzikas CD ‘’Cēsis caur gadsimtiem skan’’, ‘’Atbalsis Cēsu velvēs’’.
Mārīte Dombrovska (Lodziņa) absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju muzikoloģijas (bakalaura grāds, 2001) un kompozīcijas specialitātē (pie Pētera Plakida, bakalaura grāds, 2003, maģistra grāds, 2009). Ir Latvijas Komponistu savienības biedre.
Kopš 1997. gada sacerēti skaņdarbi dažādiem atskaņotājsastāviem, galvenokārt kamermūzika (pilns darbu saraksts, audio un nošu fragmenti pieejami tīmeklī www.lmic.lv). Mūzika atskaņota daudzviet Latvijā, citās Eiropas valstīs (Polijā, Austrijā, Francijā, Portugālē, Dānijā, Lielbritānijā u. c.), ASV un Peru. Veiksmīgi sadarbojusies ar redzamākajiem latviešu mūziķiem, tostarp dziedātājām Ievu Paršu, Eviju Martinsoni, klarnetistiem Egīlu Šēferu, Gunti Kuzmu, flautistēm Ilonu Kudiņu, Ilonu Meiju, Ilzi Urbāni, altisti Andru Dārziņu, čellistu Ēriku Kiršfeldu, pianistēm Hertu Hansenu, Agnesi Egliņu, Diānu Zandbergu, Dzintru Erlihu, Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Imantu Resni, orķestri Sinfonia concertante un diriģentu Andri Vecumnieku, Rīgas Saksofonu kvartetu, vokālo grupu “Putni” un vadītāju Antru Dreģi, un daudziem citiem. Atsevišķi skaņdarbi iekļauti Ievas Paršas solodiskā “Skaņu labirints” (Mūzikas un mākslas atbalsta fonds, 2009), Egīla Šēfera solodiskā “Ziemeļsaule” (LMIC 022, 2010), Rīgas Saksofonu kvarteta solodiskā “Saule tikai” (SKANI 096, 2020), Diānas Zandbergas solodiskā “Latviešu klavierainavas” (SKANI 124, 2022), Dzintras Erlihas solodiskā “Serena” (Prima Classic, 2023; CD nominēts Latvijas ierakstu gada balvai 2023).
Strādājusi par redaktori žurnālā “Mūzikas Saule” (2001–2007), muzikoloģi projektu vadītāju Latvijas Mūzikas informācijas centrā (2004–2015), pētnieci Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā (2015–2019). Strādājot Latvijas Mūzikas informācijas centrā, apkopojusi informāciju par daudziem mūsdienu komponistiem, sastādījusi “Latviešu simfoniskās mūzikas katalogu” (Rīga: JVLMA, 2009). Ir viena no Diānas Zandbergas monogrāfijas “Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedra (1919–2019)” (Rīga: Musica Baltica, 2020) un Ingas Jērumas grāmatas “Helmers Pavasars un viņa laiks” (Rīga: Musica Baltica, 2022) redaktoriem.
Guvusi nozīmīgu pedagoģisko pieredzi, būdama mūzikas teorijas priekšmetu skolotāja Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā (2011–2013) un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā (2015–2021). Kopš 2021. gada māca mūzikas teorijas priekšmetus Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā. Izdevniecība Musica Baltica publicējusi Mārītes Dombrovskas Solfedžo krājumus 1., 2. un 3. klasei, kuros rodamas viņas oriģinālmelodijas dziedāšanai solfedžo stundās.
