Baltajā adventes laikā pa stindzinoša klusuma ceļu pēkšņi mūžībā devusies Skolotāja
Ilze Mazkalne
20.05.1957. – 17.12.2024.
… vēl uzspēt pie saviem audzēkņiem uz kārtējo stundu …vēl pirkstu galiem pieskarties melnbaltajiem taustiņiem…bet skaņa aizplūst mūžības notī…
Ilze Mazkalne un klavierspēle. Tas ir kā elpa vienā veselumā jau kopš Ilzes pirmajiem soļiem dzimtās Apes kultūras nama klavieru pulciņā un Apes Mūzikas skolā, lai pēc gadiem Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā topošā pianiste Ilze sastaptu savu skolotāju Guntu Božu, kura ātri vien saprata, ka savai audzēknei var uzticēt sarežģītus skaņdarbus, kurus viņa veiksmīgi apgūs. Audzēknes un skolotājas savstarpējā uzticēšanās, nu jau kā kolēģēm, bija dzīva visu šo laiku.
No 1976. līdz 1981.gadam Ilze Mazkalne vēra Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas durvis, kur studēja profesora Igora Kalniņa klavieru klasē, vēlākajos gados pabeidzot arī Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas asistentūru klavieru specialitātē. Studiju gadi Ilzes Mazkalnes atmiņās vienmēr saistījās ar profesoru Igoru Kalniņu, pianisti Ilzi Graubiņu, profesoru Arni Zandmani, kuri vēlējās un prata savas zināšanas un pieredzi nodot tālāk saviem studentiem, un tas kļuva arī par skolotājas Mazkalnes profesionālo vadmotīvu – nesavtīgi sniegt audzēkņiem un kolēģiem savas zināšanas un atklāsmes.
1980.gadā sākās skolotājas Ilzes Mazkalnes sirdsdarbs mūža garumā Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, kur kopš 1985.gada bija arī Klavierspēles nodaļas vadītāja. I. Mazkalne bija atzīta personība un autoritāte klavierspēles pedagogu un izpildītājmākslinieku vidē, viņas viedoklī un pieredzē ieklausījās gan Vidzemes, gan Latvijas mūzikas izglītības pedagogi, kolēģi Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā. Skolotāja Mazkalne bija tradicionālā Alfrēda Kalniņa Jauno pianistu konkursa iniciatore un vadītāja.
Skolotājas Mazkalnes profesionālā talanta šķautne bija viņas individuālā pieeja katram audzēknim, tādejādi atklājot un attīstot viņa talantus un spējas, audzinot un mācot bērnā gan mūzikas un kultūras mīlestību, gan mērķtiecību, neatlaidību, savu spēju apzināšanos un tieksmi uz izcilību. Ilzes Mazkalnes audzēkņi ir neskaitāmu valsts un starptautisku konkursu dalībnieki un laureāti gan Latvijā, gan ārpus robežām, mūzikas, klavierspēles pedagogi Latvijas un ārvalstu Mūzikas skolās, atpazīstami izpildītājmākslinieki.
Skolotāja vienmēr interesējās par savu audzēkņu turpmākajām gaitām, priecājās par viņu sasniegumiem arī tad, ja tas nebija saistīts ar mūziku. “Skolotājs – audzēknis – tā ir savstarpēja mijiedarbība. Audzēknis mācās no manis, bet es daudz gūstu no saviem audzēkņiem. Man ir prieks un gandarījums, ja izdodas raisīt nopietnu interesi par mūziku,” šie ir Skolotājas ceļa vārdi katram audzēknim.
Ilzes Mazkalnes ilggadējais un pašaizliedzīgais pedagoģiskais darbs, audzēkņu izglītības un karjeras turpināšana specialitātē, sasniegumi konkursos ir vairākkārt novērtēti ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Pateicības rakstu un Ata Kronvalda balvu.
Skolotāja mieru un enerģiju guva savas lauku mājas klusumā, ceļojumos un spēles priekā, bet nu mirkļa pieskāriens ir aizvedis mūžības klusumā, zvaigžņu ceļā, kur viņas tik iemīļotās Rahmaņinova “Margrietiņas” un Bēthovena 5.klavierkoncerts skanēs pavisam citādi…
Skolotāja Ilze. Skolotāja Mazkalne. Kolēģe. Atbalsta plecs. Domubiedre. Padomdevēja. Organizatore. Mūžīgā kustība un neatlaidība. Dzīvesgudrība. Prasīgums un cilvēcība līdzsvarā. Uzdrīkstēšanās un varēšana. Tādu mēs pazinām un atcerēsimies Skolotāju.
Adventes laika ceturto sveci Ilze Mazkalne vairs neaizdegs. Aizdegsim mēs. Skolotājas piemiņai un gaišam ceļam mūžībā.
Atvadīšanās no skolotājas Ilzes Mazkalnes sestdien, 2024. gada 21.decembrī plkst. 11.30 Cēsu Meža kapu kapličā.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kolektīvs
